|

LV

ENG

Hermīnes Matildes Spainis-Balodis dzīves gājums

Gita Balodis Padegs

 

Hermīne Matilde Spainis Balodis piedzima strādnieku ģimenē 1905. gada 11. martā. Mātes māte bija vāciete, tādēļ meitenei tika doti vāciski vārdi, kurus viņa ļoti nemīlēja.  Hermīnes māte Auguste, meitas vārdā Liepa, kļuva atraitne ar vīra uzvārdu Staltmanis, bet visu garo mūžu (līdz 96 gadu vecumam) nodzīvoja, otrreiz būdama atraitne, ar otrā vīra uzvārdu Spainis, un šis uzvārds viņai arī nebija pa prātam. Ģimenē dzima vēl divas meitas un trīs dēli.  Abas meitenītes nomira pavisam mazas, un tā Hermīne uzauga ar trim brāļiem.

 

Brāļi izvēlējās sev vienkāršus darbus, bet Hermīne (saīsinātā vārdā – Herma) jau agri vēroja, ka pasaulē ir daudz iegūstamu zināšanu, un bez pamudinājuma un palīdzības tiecās sevi izglītot. Pamatskolas skolotājiem viņas izcilās spējas un asais prāts nepalika nepamanīts. Pedagogi ieteica noteikti skoloties tālāk. ”Es pārdevu savas grāmatas un par šo sākuma naudu iestājos vidusskolā.” Šajā skolā Hermīne ne tikai ieguva vērtīgu izglītību, bet arī draugus, kas viņai palīdzēja attīstīt karjeru.

 

Hermas māte bija šuvēja. Herma stāstīja, ka jau piecu gadu vecumā pati izgudrojusi un šuvusi lellei drēbes, kuras tad pie dzīvokļa loga demonstrējusi garāmgājējiem. Viņa arī gatavoja drēbes sev, un tā ar savu izskatu izcēlās vienaudžu vidū. Šīs dotības ievēroja arī draugu vecāki un skolotāji.  Vidusskolā viņas apģērbs, izskats, iekšējā elegance un stāja veicināja iekļūšanu sabiedrībā.

 

Vēl skolā ejot, Herma sāka nopietni strādāt savā radošajā laukā. Pieprasījumu bija daudz, vispirms no draudzenēm, tad viņu mātēm, un drīz Hermas Spainis spējas izpaudās plašākā sabiedrībā. Notika arī modes skate Romas viesnīcā.  Jau drīz pēc skolas beigšanas viņa pieņēma palīdzes, kas veica šūšanas darbus. Viņa pati varēja nodoties radošam darbam, ideju skicēm, piegrieztņu gatavošanai, audumu iepirkšanai un topošā apģērba uzlaikošanai. Starp Hermas darbniecēm bija jaunas mācekles – meitenes no nabadzīgām ģimenēm, kas tika apmācītas šūšanas arodā.

 

Ar savu vīru – arhitektu Pauli Balodi – Herma iepazinās Secē, kur abi savas brīvdienas vadīja kaimiņos esošās mājās. Paulis savas nebēdņa dienas pavadīja mātes (tēvs nomira agri) lauku mājās Šteinfeldes muižā (vēlāk – Lauri), rīkojot daudz saietu saviem Rīgas draugiem un kolēģiem.  Herma atpūtu meklēja savas māsīcas mājās "Dailēs", kas bija tiešie kaimiņi Šteinfeldei. Viņi apprecējās 1934. gada sākumā. Sākās pilnvērtīga un skaista dzīve, laimīga laulība, bērni, ceļojumi un pilnveidotas abu karjeras. Meita Gita piedzima 1934. gadā, bet meita Inta – 1942. gadā. Notika pārcelšanās uz Antonijas ielu 7, kur "vienmēr spīdēja saule", jo ēkai iepretī bija Andreja Pumpura iela, nevis māja. Arī šo dzīvokli Herma daļēji izmantoja savām darba vajadzībām.

 

Skaisto gadu bija maz. Līdz ar sarkanās armijas ienākšanu Latvijā, dzīvoklī tika izvietotas krievu virsnieku ģimenes, atstājot Baložu ģimenei maz telpas. Herma vairs strādāt nevarēja, nebija ne vietas, ne enerģijas. Vācu laikā atkal varēja strādāt, jo dzīvoklis atbrīvojās, bet  apstākļi kļuva aizvien trauksmaināki, nācās iztikt ar vienu palīdzi, un beidzot Herma apzinājās, ka šīs mājas un šī dzīve ir jāatstāj. Māsīcas – "Daiļu" saimnieces – stingri mudināta, Baložu ģimene ar Hermas 66 gadus veco māti preču vilcienā atstāja Rīgu 1944. gada 23. septembrī.

 

 Lasīt tālāk...

Hermas Balodis tērpu kolekcija

Pirms desmit gadiem kāda simpātiska rīdziniece muzejam piedāvāja dažādas interesantas lietas.  Vairākas kolekcijas tika papildinātas ar viņas dāvinātajiem priekšmetiem. Šis stāsts ar plašu izvērsumu ir par ļoti savdabīga modeļa dabīgā zīda auduma vasaras kleitu, kas šūta Latvijā 20.gs. 30. gadu beigās. Jāpiezīmē, ka muzeju interesē arī firmu/meistaru izgatavotāju zīmes. Minētajai kleitai tāda zīme bija iešūta – Hermīne-Spainis Balode. Un te vietā būtu teiciens, – kas gan viss  dzīvē nenotiek...

 

Tajā laikā Latvijā bija ieradušies Amerikas latvieši Gita un Juris Padegi.  Gitas kundze bija atnesusi muzejam dāvinājumu – sava tēva arhitekta Paula Baloža fraku. Dokumentu noformēšanas laikā viesiem tika piedāvāts apskatīt muzeja jauniegūtos apģērbu kolekcijas priekšmetus. To vidū bija arī minētā kleita.  Gitas kundze, skatot kleitu, cildināja tās jauko  audumu. Izrādās – tas pirkts Parīzē 1939. gadā.    Viņu informēja par visu to, ko liecinājusi kleitas īpašniece. Auduma rakstā attēloti pasakas “Vilks un Sarkangalvīte” motīvi. Kleita muzejam izrādījās sevišķi vērtīga, jo tā bija ar meistares Hermīnes Spainis-Balodis meistares zīmi, kādas uz apģērbiem līdz Otrajam pasaules karam lielajā muzeja kolekcijā ir retums.

 

Padegas kundze skatījās, skatījās... līdz viņas acīs parādījās pārsteiguma asaras. Emociju pārņemta, viņa klusi teica: ”Hermīne Spainis-Balodis... Tā ir mana mamma.  Tādas firmas zīmes es varu atvest veselu kamolu, jo mamma aizbraucot, bija tās paņēmusi līdzi no Latvijas.”  Gitas Padegs māte Hermīne trīsdesmitajos gados Rīgā bijusi ļoti iecienīta dāmu tērpu modelētāja ar plašu klientūru.  Meistare katru gadu braukusi uz Parīzi uzzināt pēdējos modes jaunumus. Viņa darinājusi arī cepures. Viņas salons atradies Rīgā, Antonijas ielā 5. Un tā, tik negaidīti pēkšņi, visi abpusēji interesējošie jautājumi tika veiksmīgi nokārtoti.

 

Pēc  Hermas Balodis  meitu Gitas Padegs un  Intas Mortensenas  dāvinājuma (2008) Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apģērbu krājums papildinājies par 86 vienībām. Sieviešu apģērbu kolekcija – par 61 vienību, bērnu apģērbu kolekcija – par 25 vienībām. Divas vienības piepulcinātas muzeja cepuru kolekcijai. Tas pašlaik ir lielākais dāvinājums muzeja apģērbu kolekcijai. Dāvinājums aptver laika posmu no 20. gs. 30. gadu vidus līdz 1966. gadam. Visplašāk ir pārstāvēti 60. gadu sākuma apģērbi. Toties visi radošie modeļi attiecas uz 30. gadiem. Šajos gados modes vēsmas kļūst sievišķīgākas, pilnīgi pretējas 20. gadu konstruktīvisma stilam.

 

 Lasīt tālāk...

Hermas Balodis firmas zīme

Muzejā līdz ar apģērbu kolekciju nonākusi  Gitas Padegs saglabātā unikālā Hermas Balodis dienasgrāmata.  Tajā meistare, sākot no 1960. gada, detalizēti pierakstījusi dienas darbus, kas saistīti ar apģērbu darināšanu. Skrupulozi atzīmējusi – cik laika prasa pogas piešūšana, oderes un svārku sašūšana.  Aprēķinātais laiks priekšmeta izgatavošanai sniedza jēgu, kā nocenot tērpu. Devusi aprakstus un vērtējumus audumiem, ar kuriem strādājusi. Saglabājusi daļu anotāciju un kvītis par audumu iegādi. Iepazīstoties ar šiem pierakstiem, var gūt pilnīgu priekšstatu par apģērbu piegrieztņu konstruēšanu, iespējamam kļūdām un to novēršanu.

Pierakstu fragmenti no H. B. dienasgrāmatas šajā mājaslapā izmantoti kā komentāri pie apģērbu attēliem.

Dienasgrāmata

„Trīs desmitdaļas no laba izskata rada daba, septiņas desmitdaļas – apģērbs”

Ķīniešu paruna

 

„Mode. Tērps. Liktenis” – izstāde par latviešu modes mākslinieci Hermīni Spainis-Balodis, par apģērbu veidošanu, sākot no idejas līdz realitātei, par viņas dzīvi.  Tā bija pirmā modei veltītā izstāde Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā (2007. 11 – 2008. 05). 46 tērpi un to modelējumi, piegrieztnes un fotoattēli. Bija jāpaiet vairāk nekā 50 gadiem, lai piepildītos Hermīnes sapnis par viņas tērpu  autorizstādi, ko sadarbībā ar muzeju realizēja viņas meitas Gita Padegs un Inta Mortensena.

Māsas Gita Balodis-Padegs un Inta Balodis-Mortensen izstādes atklāšanā 2007. gada 30. novembrī.

Izstādes "Mode. Tērps. Liktenis" atklāšana

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. 2008. gada 29. novembris

Izstāde "Mode. Tērps. Liktenis"

Gita PADEGS – Labvēle

Projekta vadība – Gunārs JANAITIS

Tērpu izvēle, komentāri, kolekcijas raksturojums – Ligita KALNIŅA

Asistente – Silvija VOITE

Fotogrāfi – Gunārs Janaitis, Astrīda Meirāne, Ojārs Griķis

Tērpus demonstrē Nacionālā teātra aktrise  Madara SALDOVERE

Grima māksliniece – Agita ILJEŠĀNE

Lapas dizains un izveide – Milda OŠIŅA

Izmantoti attēli arī no Gitas Padegs personīgā arhīva

Redaktore – Ieva Janaite, tulkojums angļu valodā – Māra Rūmniece, Laura Padega-Zamura

Tērpi no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja tekstīliju krājuma –

Hermas BALODIS kolekcijas

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja mājas lapa –

http://www.rigamuz.lv/